Šķībais

Iziris viss,kas reiz lāpīts ar baltiem diegiem
Pa izsistiem logiem sapņi aizlido kopā ar spokiem
Istabas kaktā pat zirneklis aizvācis savas šmotkas
Uz grīdas mētājas puslitrs bomžu dienišķās vodkas

Sagrautas atmiņas svētas,smadzenēs asiņo pateikto vārdu rētas
Saņurcīts sirdskamols krampjaini raustās dzīslainās plaukstās
Sienās aukstās ķieģeļu masas izdzīvo kārtējo miesaskāri
Pāri tam visam pie griestiem pēdējā spuldze dziest vāri.