Vai kā šodien gāja..

Vai kā šodien gāja. Pavasim gāja. Kā tas ir pavisam?
Tā ka it kā ir un it kā nav. Pavisam. It kā būtu aplis un būtu pilns. Pilns ar kaut ko nebūtu pilns ar neko. Kā aplis.
Nokrita atkal vakar pa zvaigznei.
Nokrita un kas tad ir?
Nokrita šodien sērkociņi.
Nokrita un kas tad ir?
Noplūcu šodien puķi.
Noplūcu un kas tad ir?
Dzeršu kafiju un varbūt nenāks miegs.
Nenāks un kas tad būs?
Būs drīz rudens. Varbūt pat būs skaisti.
Un ja nebūs kas tad būs?
Draudzene aizbrauca pie mīļākā.
Aizbrauca un jutīsies ļoti iespējams labi.
Jutīsies un kas tad būs?
Kāds teica ka meitene maza. Un kas tad ir?
Ir tik labi citreiz rudenī pacelt rokas pret labkriti un justies kā mazai meitenei.
Brīvai pilnīgi brīvai no dzīves.
Baudīt lapkriti.
Baudīt negaisu.
Baudīt lietu.
Baudīt taureņu ķeršanu.
Baudīt mīlas priekus.
Baudīt pirmo kaislību.
Baudīt tēva mātes mīlestību.
Baudīt…
Visu. Kā mazam bērnam ar pieaugušā apziņu pilnīgi brīvam un kailam baudīt dzīvi ko Dievs dod. Jo.. jo…
Jo no Dieva jau neko apsolūti neko nenoslēpsi tad kādēļ gan jāslēpj no kāda vēl? Kāpēc tad tā notiek?
Jo Dievs jau rada un ir radījis mūsu dzīvi.
Tad ir jāizdzīvo šī Dieva dzīve neslēpjot neko.
Lai diena paiet pavisam.
Pavisam.