zvans...

Atskan skaļš zvans no durvju puses
Mīkstajā krēslā ar segu virsū tālāk sēžu es
Līdz atkal īgns zvans zvana un zvana
Tā vien šķiet ka uz mani kļūst dusmīga pat siena
Līdz beidzot es izkāpju no gultas un manas kājas skar zemi auksto
Un lēni es eju uz durvju pusi saniknoto
Bet atkal zvans kaut likās nu būs klusums
Atveru durvis bet tur tik tukšums...