Es asaras nepaziistu...

autors: Sherlyn [dzejoļi]

Raudaat,kad aaraa liist lietus...
Bet es asaras nepaziistu.
Paziit miilestiibu
dzilju,
iistu...
Gribeetos noskuupstiit acis Tavas,
lai taas nekad neraudaatu.
Varbuut
manaas luupaas ir inde?
To taapat neviens neuzzinaatu.
Lai Tu nekad neaizietu,
Tavas rokas sakjeedeeshu
un skuupstiishu Tavas plaukstas,
neko citu neredzeeshu.
Ja gribeesi aiziet,
pasaki!
Es atsleegu iedoshu Tev...
no manas sirds.
Taa auksta kljuus
un gaidiis,
kad atnaaksi veel.

13:40
17.09.02.

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
Ostap	2004-10-09 09:10
atgaadina dazjus manis pashas dzejoljos.. kaut kaa saprotu domu:)
_maGic_	2004-10-09 17:26
Forshi!!!Man baigi patiik, it sevishkji beigu rindas!!!Taa tik tureet!!!=)
maaruce	2004-10-09 19:56
nu jaa domaa jau labaa, bet tas izpildiijums nu taad par maz sinoniimu utt atskanas a nebijas un tas naw dzejolis bez atskanaam!!!
melnais_engelis	2004-10-09 20:19
maarucei nawa taismiba .tiesam ljoti skaisti man ir baigais respects pret tewi.=]]]]tawi dzeljoli ir super...=]]]]

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!