...No sirds dziljumu avotiem...

Kaut būtu man spārni,
Tad augstu lidotu es,
Varbūt pat līdz pašām zvaigznēm,
Kur uzmirdzētu spožāk par visām
Un izplienētu sudraba pelnos.
Tad lēnām laistos lejām
Un apmirdzētu skumjās dvēseles...

* * *

Elpoju blīvo tumsu un noreibstu.
Skatos griestos, tur redzu Tevi un Sevi,
Tēli saplūst un lēnām zūd,
Bet lauskas duras tieši sirdī.
Sāk pietrūkt elpas
Un tumsa aizver acis ciet.

* * *

Cauri savai sirdij ļauju iziet skumjām
Un tumsai un gaismai,
Un ļauju manām lūpām smaidīt,
Un manām acīm asarot vējā.
Ļaujos savu sapņu kritienam.
Esmu brīvs roku rokās ar vientulību...