Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Vēlies iepazīties?Iepazīšanās portālā oHo.lv Tevi gaida vairāk nekā 100'000 cilvēku, kuri arī vēlas iepazīties!

pesimisms

mana patiesība sabruka,
sadrūma pamale,
un es skrēju ar histēriskiem smiekliem sējā...
bija zudusi saule
un aptumšojušies mani vārdi,
pasaule nesaprata manu būtību...
tā sagrāba manu kropļoto ēnu
un uzsvieda debesīs līdzās putniem,
manas sāpes mani novilka atpakaļ...
mana cerība sadrupa,
acis aizklāja asaras un bailes,
es vēl joprojām saucu tevi...
pasaule ļauni smīnēja par mani,
tavu vārdu tā apklusināja manās lūpās,
es sevi atstāju tumšajam haosam...
Viedokļi par dzejoli
 izdosies_  2004-10-06 12:22 
sējā?...
kas var izaugt no kaut kur iesētiem histēriskiem
smiekliem?

P.S.paveries,dzīvē tomēr ir arī citas krāsas,ne tikai pelēka un
melna...
 maverix25  2004-10-06 12:28 
smags pagiru gadiijums:)
 Grace  2004-10-06 13:58 
Izdosies_ taisnība - pasaulē ir arī košas krāsas, tikai jāiemācās tās saskatīt... :)

Un vēl - ja patiesība var sabrukt, tad tā nav nekāda patiesība, bet ilūzija... :)
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?