nu nav nosaukuma.

Mans draugs bija mākslinieks
Viņš zīmēja sauli.
Nevis ar zīmuli vai spalvu,
Bet ar lūgšanu.
Nevis uz papīra,
Bet debesīs un sirdī.

Mans draugs bija mākslinieks
Viņš pazina pasauli.
Nevis ar acīm un pratu,
Bet ar lūgšanu.
Nevis no bildēm un gramatām,
Bet no debesīm un sirds.

Mans draugs bija mākslinieks
Viņš mācēja stāstīt.
Nevis ar vārdiem vai zilbēm,
Bet ar lūgšanu.
Nevis par sevi vai mani,
Bet par debesīm.
Un nedaudz – par sirdi.

Mans draugs bija mākslinieks.
Viņa vairs nav.
Aizgaja ar pirmajām salnām
Un lūgšanu.
Klusi, man neteikdams,
Uz debesīm, un ar sirdi plaukstās.