Atzīšanās

autors: wow_a [dzejoļi]

Nebūs vairs tās naktis..
Kad kopā bijām mēs!
Tik sirsniņa man..
...vien puķzirnīšus sēs!
Atceries?
Kā skūpstījāmies mēs!
Tad likās..
..sirsniņa no jauna kaut ko dēs!
Bail bij teikt,
Bail bij atdzīties..
..un tajā visā raudzīties!
Bet tagad skaisti!
Mūsu ceļi iet viens otram blakus draiski!
Jūti?
Lai gan grūti..
Tie nekrustosies,
Pat nesaskarsies..
Tik dosies,dosies...
Bet nepadosies...
Lai jau nav to rožaino vārdu..
..zvaigžņoto nakšu..
Bet tagad zini..
Es par draudzeni tapšu!

<< uz saturu

Viedokļi par dzejoli
alcy	2004-10-03 20:51
taa nopietni raksti dzeju? Kaut kur veel publiceejies ari?
wow_a	2004-10-03 21:12
...mjaa,cik nu nopietni,cik nu nee,vienkaarssi,ir jaabuut iedvesmai:).. Veel dazjus no maniem gara darbinjiem var atrast tvnetaa..
soul_of_death	2004-10-03 23:46
jauks dzejoliitis... ;] man ljoti patika
ewwi	2004-10-04 00:09
šīs rindiņas liek šo to pārdomāt, skaitas
pooh	2004-10-04 08:53
milas slimiiba, tur sirsninja deej trombus. zvaigznes draudzeejas.
_maGic_	2004-10-07 20:42
Miilsh un patiikams dzejoliitis!!!Taa tik tureet!!!Man ljoooooti patiik!!!=)))

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!