Dzejoļi par mīlestību
Dzejoļi par pavasari
Dzejoļi par vasaru
Dzejoļi par rudeni
Dzejoļi par draudzību
Dzejoļi par jūru
Ziemassvētku dzejoļi
Dzejoļi par skolu
Dzejoļi par naudu
Dzejoļi par Latviju
Dzejoļi par ziemu
nejaušs dzejolis Iesaki dzejoli draugiem: |
nedaudz dreegns
mirstosha gulbja veca atminju nots.
slima govs kolumbaariju laiza, traks suns putaam uguni dzeesh. taa, vienkaarshi, gluzji bez naida pekausis lipiigu karameljmuteli smilshkastee rokjeles laiziidams smaida. rudens lapas kraasaini kriit. --- tas bija saulainaa - vakar, bet nav vairs sho riit. kad saule vairs aciis nezjilbst, kad koki auzj peleeku esmi, taadu kaa redzu ik briidi... reaalu netikamu piesmelto sili, pat logu raamji dazjviet lupushi, zili, un logi ar finiera saplaaksni sisti. melu un derdziibas purvi kad bristi, apslauku tupeles neona gaismaa, ieeju maanju briiviibas ielaa. taads dreegnums shajaa dienaa punkju un asaru sulu man spiezj, un nedaudz zjultaini raso mans logs.
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|