Uzteiciens shim absurdam
Uzteiciens shim absurdam nomac domas, groza laiku uz oriekshu atpaklaj, no saaniem pieskrien pastnieks,aploksni ar veestuli vinsh rokas iedot man,es veru valjaa tur dziives dziesma skan no elfu flautas, jaukaas skanhas par simfoniju nenisauktas pazuud aiz kiiluma, kuram nav sava lenjka platums grados, bet gan dziiviibaas nolemtajaas ugns uzliesmo un saista patiku ar domu draisku par peleeko kraasu no vveestules, kuru pastnieks atradis, bet vestule, pienaglota ziimee uz sienas, dveesele smeljaas indiigaas liimes no pudeliites tintes, ar zilo kraasu, par vienmeerigiem zaales plantaacijas kalteetu ar patiku un duumu savu neaizmirstu iepuust plaushaas, lai ausis pashas klausaas muuzku no labaa stuura, muuziku zem kuras piepamst luupas ja trompeti puut, bet nevari kaa naakaas izteikt slaidu skanhu, veelreiz pie Tavaam durviim zvan zvaninhi, no liiksmaas reetas izlaistajam asiniim, pa visaam miesaam un bez tiesas ar noraadiijumu un paveeli izdzeest liesmas sirdii Tvaa, zvan zvaninhi pie durviim griestos, paskaties uz mani,Tu mirsi skatoties griestos, Es pieseediishos......
| Viedokļi par dzejoli |
| toxxx |
2004-11-11 01:17 |
Tieksme dedzinaat sevshas mantas kaa saveejaas, tieksme smieties sejaa draugam
sleepties eenaa kas aiz muguras stiepjas taalaak dziives pljavaa, iemiit tur peedaas
kaa saveejaa.....Tieksme ljauties iedvesmai, tieksme alkt peec baudas piesmelties
pilnam, tad mirt, lai dveeselee gaish un smagums kriit.
Tieksme neieklaities citu
staastiitaajaa vai pieredzeetaaja, uz luugumu atraidiit, bet pahsam nosodiit, ja
nepakalpo Tev, diemzheel tieksme sist sev seja ne katram dota, kuram ir priekshroka
Tev vai Man sheit dazhaadas balsis, domas, atsauksmes, simpaatijas, antipaatijas,
skaudiiba apvij un ausiis spiedzoshi skan....
Tiesksme dedzinaat Savas mantas, bet
citu cieniiit, draugam roku paspiest un teikt kaa ir, sevi nosodiit un pasaulei
uzsmaidiit, nevis mirt, lai dveesele gaisha un smagums kriit, tas krittiss pac no
krutiim un ljausies jutaam, uzplauks zieds Tavaa dziives pljavaa, aizpludiis miglas
maakonhi, no kraasainaajaam debesiim Tavamm un Manaam, nevis ausiis, nevis rietiis
saule, bet taa vienkaarshi buus, lai Tieksme savaadaakaa dus savaa pasaulee, savaa
mieraa, nemieraa piesieta, lai arii gliita, bet maaniiga un pieskarties neljaut tai
Tev un Man !!!
Tiecies, tieksme meedz buut dazhaada !!!:)))) |
| toxxx |
2004-11-11 23:50 |
Diena atkal saakas un jaunas cerams jaukas stundas tiks pavadiitas sodien, kaa
vienmeer nekas nav jaadara tikai jaadomaa ar praatu, ja tas buutu Juus noteiktu to
justu, taakaa to juutu Es, mums visiem vienas asinis, visiem vienas smadzenes, tikai
atshjiriiba, kaads sastaavs, tas ir maigs smaids, rozaa lietus noskalots skuupst ar
rozaa luupaam un maigu veeju appuustaam un liesmaam apnhemtaam no jauna piedzimstam
un atmoda naak tikai peec laika....citiem tur iesprausts mites un stingri staav, lai
nepazaudeetu vietu savu, lai citu mietu vinha vietaa neliktu, domu grauds taam ciets,
kaa dzelzs limuziins ar toneetiem stikliem, kas brauc garaam sniega pljavaam un
npaarklaaj ar melnaam liesmu peedaam, lai miers jums viens, tam ir arii otra
puse..veel melnaaka
Veelreiz atver savas acis un saule jau ir prom viss, kaa gaismas
aatrumaa skrien un netaisaas pat apstaaties, tikai saakuma pietura, kad dzimsti un
depo, melnais caurums, kam ar gaismu, kar sarkanu asins maisu, kuru eena kaisa, lai
nepisaista uzmaniibu.......atkal jaaizver acis, ciesh miegs, ja taads veel uz
pasaules mazliet ir palic, un vari doties jaunaa sapnhu lidojumaa, katraa stuurii
glaaze uudens ar sarknu likjiri un nedot tai sasitsties pret galda malu, jo tas Tevi
sjkirs no maajaam un sapnhu salas izveelies vai nee, tev atpaklj celja nav, taa jau
plist pasteidzies, nee, zheel un Te Tu vairs neko izmainiit nespeesi, kaa patiik
palmas, koshais savvaljas augs un balti zil... |
| toxxx |
2004-12-09 05:43 |
Svakar biju skatiities fuci, pie Aivara Zacha, tur bija arii Neipreis un
Gints.......vinhi ir superiigi chomi, bet hip-hopu gan nekrucii, man tagad uz sejas
loha maska, jo buus jaaskrien sprints....
Mieriigi iedzeru shampi peec
ripas,skaidrais praats paliec sveiks....tas, kursh devis, tas panhems, tas, kursh
nheemis, tas atdos, mees mainaamies, nevis lietas mums apkaart, mees savi veidojam,
mees katrs savas smarzhas uzpuusham, ko, lai dara taalaak, ja nekas cits nesanaak,
kaa shaut uz priekshu, nezinam vai pietiks mums iekshu, tam visam ir savs iemesls,
savs slieksnis, kam paarkaapt, vai paklupt, kaads zhogs, kuram paarleekt, vai palikt
shj pusee uz visiem muushiem dziivee jaunu sviitru ieziimeet, kas cits, tas pats Tu,
Vinhi, Es esam nosliikushi visaa shinii murgaa, kursh dazhreiz paver durvis uz
paradiizi un, tad vaartus sleedz, kursh to neredz tas luust, likums visiem viens,
nemaz neluudz, peec zheelastiibas, skanhas ausiis siic, visa zaljaa lapotne triic no
baileem un bezsamanhaa svaigais gaiss zaudee ciinhaa veetrai,pamestas pilsdrupas, tur
nedziivo vairs princis, pamestie mezhi, pljavas deg liesmaa arii simtgades svece, jo
muusu ljaudis taa kaa prece, taa kaa arkl zemi ecee, un draudzenes luudz draugam
vinhu preceet, vai naakotne mums aigljus nesiis, muus uz rokaam nesiis paari moku
laukiem, kur snaiperis shauj ar lokiem, debesis melnas un smaka no ienaidnieka
smejas, kuup duumos meenes acis smalki pieveertas, meedz ar... |
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|
Reģistrējies šeit!