Laika sprīdis

Ārā tumst...
Saule jau pazudusi...
Cilvēki uz ielām paliek mazāk.
Tikai viena klīstu te
Bezcerībā un tukšumā!
Man asaras līst
Un skumjas māc un moka,
Jo neesi tu blakus man!
Varbūt lemts nāvei?
Nē, vēl jānodzīvo mirklis
Varbūt atnaksī tu kādu dien`...
Un es būšu glābta:)
Bet tu kā nenāc, tā nenāc!
Eh to nolāpīto dzīvi.
Kas var mainīt tevi?
Nevines!!!
Tikai...ja vien...
Eh nu labi pateiksu ar`
Ja vien mēs kopā būtu!