Eņģeļa savāktās asaras

Tā būs proza:)

Ārā līst lietus. Debesis raud... Raud, jo cilvēki viens otram ir pārāk daudz darījuši pāri.
Visas cilvēku izlietās asaras kādā naktī sniegbaltsbalts eņģelis savāc savā sudraba bļodā un uznes augstu debesīs. Eņģelis ar saviem palīgiem tās izšķiro – pašā baltākajā šķīvī liek bērnu asariņas, zilganajā – atraitņu, zaļajā – vīriešu, sārtajā – vecu ļaužu asaras. Un tad eņģelis bļodu apgāž, lai pār pasauli gāztos debess asaras. Tās kā dimanta lāses, apsēj pļavas un laukus, mežus un birzis. No rīta vietā, kur nokritusi debess asariņa, izaug maza, zila neaizmirstulīte, samtaina atraitnīte vai margrietiņa. Ja eņģelis no debesīm metis lejā bērnu asariņas, tad tās nonākot uz zemes mirdz kā rasas pilieni katra zāles stiebriņa galā.
Ārā līst lietus. Debesis raud... Raud, jo cilvēki viens otram ir pārāk daudz darījuši pāri.