KLUSUMS

Līdz galvassāpēm redzu
saules pielijušo istabu
vasaras klusumā, tveicē,
diezgan zilās debesis
baltiem mākoņgabaliem.
Saule nosmērējusi koka grīdu.
Viņa kaila sēž uz sasilušā
gultas pārklāja.
Viņas āda aizvērusi acis.
Labsajūtā izjūt mieru.

Es desmit dienas smējos
redzēdams pasauli tikai
cilvēka ādas krāsā.
Ieejot tumšā istabā
es iegāju cilvēkos
bez blīvuma.
Naktis negulēju
smiedamies ar aizvērtām acīm.

Bet šī saules diena
nokrāsoja pasauli
krāsainu.
Nu es varu nomierinājies
atpūsties un aizvērt acis.
Ciet.
Bet viņa nedod man mieru.
Un es redzu
viņas ādas smaržu, krāsu
un neatvairāmību.