miila,kuras vairs nav

tu atkal pamet mani vienu...
tu atkal mani izmantoji...
tu atkal aizej neatvadoties...

un manu sirdi plosa saapes...
liidz asiniim,kas neredzamas...
ne tev,ne arii citu aciim...

un mani pashu moca slaapes...
peec tevis pasha...
taviem pieskaarieniem...
taviem skuupstiem,skatieniem un glaastiem...

kamdeelj?

es varu vaicaat tev!
es varu vaicaat tuksham gaisam!
es varu nevaicaat nemaz!

jo nav,kas atbildi man sniegs!
tas tikai laika jautaajums,vai aizmirst speeshu es taas saapes,ko kaadreiz nodariiji man...
varbuut,ka laix speej dziedeet bruuces,bet manas reetas nesadziedeet tam...