Gaismiņa no sirds..

Zvaigzni kas mirdz.Reiz ierauga ,kāda sirds
Laid sevi brīvībā,lai dvēsele mirdz,
Un lai to radz,kāda mīlja sirds.

Reiz...pārtaps par zvaigzni..reiz.
Kaut zinu jau ir,bet mākonju segta
Blāvi mirdz,kas zin kur tā īstā sirds,
Kurai šī necilā zvaigznīte mirdz.

Vai tvers tās skats,vai garām trauks,
Un zvaigznes kas košas,tik sirdī tā sauks
Tur īpašu sirsniņu vajaga rast,
Lai mani saskatīt spētu tā prast.

Ne vienmēr košumā pilnība mīt..
Ne katram ir lemts to saskatīt..
Ja pietiks spēka tev,tuvoties,
Tās gaismiņa maigumu sirdī tev lies.

Kas aptvers kā saule,kas sasilda
Kaut arī pavisam necila..
Pacel acis debesīs,nepaej garām..
Tā izdzisīs..