Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

...iisiites.. pirmaas rudens..

miegaini un lēnu
laipodama starp peļķēm
velkas šī pēdējā vasaras
un pirmā rudens diena
laix tikšķinās raustīdamies
[visi pulxteņa zobrati
skumju smilšu pilni]
rudens
rēni
prātīgi ļaudis ieziemo
dārzus un cerības

[un sienāži ubago siltumu
bet skudras aiztaisa ejas]


* * *

tavu skūpstu tauriņi nebaidās
nebaidās rudens un lietus
spieto kā trakas bites
[es kā tāds bišu koks
viss aplidots]
un jākustas lēnu un maigi
lai nenospiestu un
neievainotu tos..
stāvu kā saulē
un notirpis maigs

* * *

ar pirxtiem uz tavas ādas
ar pašiem pašiem pirxtu galiņiem
es raxtu mazus mīļus vārdus
zīmēju sapņus un ilgas
[tu smaidi kā tāda auša]
tetovēju no pēdām līdz matu galiem
[visslepenākās zīmes tai bedrītē
uz kakla zem pakauša]

tava elpa tos pārvērš fonogrammā


Viedokļi par dzejoli
 wilder  2004-09-22 19:53 
U.ir labi.Vai dziivaa dzeja beigsies ar kraajumu? Vai rudens pirmaa diena nav par
praatiigu?
 qap  2004-09-22 22:07 
Ļoti silts un mīļš dzejolis.Man patīk:)
 Bellinja  2004-09-23 09:22 
interesants.. laikam pārāk man dzīva iztēle.. lasot dzejoli to visu pilnīg acu
priekšā redzēju... skaisti ;o)
 Grace  2004-09-23 10:13 
Njā, Eugen... atkal sāc izklausīties pēc Virzas :D
Skaisti... vienkārši skaisti...
:)))
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?