Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

dzīves līnijas...

nokrīt uz pelēkā asfata
manas sārtās lapas
tik daudz likteņa līniju
un dzīves pavērsienu ir tajās

lai kā arī ļaudis cenšas
viņās manu mūžu lasa
es palieku vien balta
neaizpildīta papīra lapa

nokrīt uz pelēkā asfalta
manas sārtās lapas...

iemīta smiltīs un piķī
mana dzīves taka
likteņa līnijas
neizdzīvotas...
Viedokļi par dzejoli
 fotovecis  2004-09-22 11:24 
vai vinjsh buutu dziivs???
es neticu tam...
 dzejs  2004-09-22 11:25 
dziivs KAS???
 success  2004-09-22 11:33 
Tabula Rasa.....

labs
 Grace  2004-09-22 11:40 
Dzīves līniju
Baltās lapas
Paliek Tevī
Bet sārtās
Uz kapa...

:)))
 eugen  2004-09-22 11:48 
..jauki ka atkal esi te.. kaa fenix pa laikam nopurini pelnus :))
..paraxtos viesu
graamataa ++++ rudenii mees nemirstam tikai ieziemojam ceriibas :))
 access_denied  2004-09-22 11:51 
visas lapsenes uz ziemu mirst, paliek tik maate karaliene...
 LIFE_KILLS  2004-09-22 12:25 
:) ar to laikam mēs atšķiramies no lapsenēm - ka nevis mirstam uz ziemu, bet
IEZIEMOJAMIES..
=) tURIES! pie lapām..
 Grace  2004-09-22 12:39 
L_K :))) vai arī iekūņojamies :D
 Eziitemiglaa  2004-09-22 14:42 
Paradi man kadu superizdevushos dzivi, tad vareshu tev just lidzi:)
 snupii  2004-10-08 12:00 
skumji, bet skaisti:)
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?