Dzejoļi par mīlestību
Dzejoļi par pavasari
Dzejoļi par vasaru
Dzejoļi par rudeni
Dzejoļi par draudzību
Dzejoļi par jūru
Ziemassvētku dzejoļi
Dzejoļi par skolu
Dzejoļi par naudu
Dzejoļi par Latviju
Dzejoļi par ziemu
nejaušs dzejolis Iesaki dzejoli draugiem: |
Domu savārstījums skumju uzliesmojumā....
Šodien viss ir normāli, viss ir absolūti normāli,
nav vairs dažādību kokteilis, ir tikai slikti, skumji, bēdīgi. Bezjēdzībā apskaujos, guļot pelnu traukā. Kāpēc vispār man ir tik skumji?Laikam esmu stipri griezīgi vāja. Mana sirds pārvalda prātu.Emocijas mani nogalinās. Sāpīgie mirkļi aprīs, miglā slīkšu... Es nevēlos pazust, bet manis jau šobrīd nav... Kāds mani izrāva no būtības un apraka mežā, lai tur sapūstu un saaugu ar nātrēm.Nobira rasas lāse - asara mana. Un nepietiek ar atliekām, man vajag pilnību. Pašlaik man ir tikai putekļi no iztukšotas mēslaines. To sauc par tukšumu, kas nokauj sapņus un laimi, nekā nav... 2003. gada jūlijs
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|