Mirušie vārdi

svētīts lai top tavs vārds
kuru izspļāvi ātrāk kā drīkstēji teikt
ģeorģīņu krūmā
iebiris zieds
vienīgais dziedāja tev
nebrīnies
es lasu domas
un vārdus ko nedrīksti teikt
salasu pilnu galvu
ar metaforām kas dzied

ziedi ieciklējas uz teikto
tāpēc ģeorģīnes jau vīst
bet groziņš ar domām no ārprāta daļas
līdz rudenim sabirs jau pilns
nebrīnies
tas vārds ir jau svētīts
kuru tu mutē ņem
tikai nepiespļauj ceriņu ziedus
ļauj vārdiem groziņā birt.