PILSĒTA

mēs ejam pa pazemes eju
kur sniegs nav tīrāx par pelniem
pilsēta dejo
un apsegusi augumu ar bruģi
aizmieg cieši bez sapņiem
...ostās iesalst putni un kuģi...
sliedes satiekas atkal
uz mūžu
mēs ejam pa pagrabiem ātri
uz gaismu
es būšu
zem bruģa pilsētas vidū
pilsētas kura lido
nogrimstot pati sevī
pilsētas kura runā
klusējot
ienākot tevī