- Drūmās ielās mūsu skumjas -

Ielu bruģis un veco ēku sienas
Uzsūc manu vientulību un skumjas.
Drūmas kļūst ielas, pa kurām es eju,
Un visur esi tu, mans mīļais, ar svešinieka seju.
Varbūt tu kādreiz arī pa šīm ielām iesi
Ar meiteni pie rokas un gardi smiesi.
Bet varbūt tu būsi viens un sajutīsi skumjas -
Manas skumjas no ielām un ēku sienām.
Varbūt tās jau būs tavas...
Tavas skumjas, kas ar manām satiksies.
Drūmās ielās mūsu skumjas...
Tās par mums tikai pasmiesies.