Dzejoļi par mīlestību
Dzejoļi par pavasari
Dzejoļi par vasaru
Dzejoļi par rudeni
Dzejoļi par draudzību
Dzejoļi par jūru
Ziemassvētku dzejoļi
Dzejoļi par skolu
Dzejoļi par naudu
Dzejoļi par Latviju
Dzejoļi par ziemu
nejaušs dzejolis Iesaki dzejoli draugiem: |
Es SaDeGu...
es degu un paaraak karsta apkaarteejiem skjietu,pat tev
Kur gan nonaakshu es taa degam,ja pat tavs auxtums nespej mani dzeset. Tu ludzies,lai sasildu tevi es, bet kaa gan,lai es to speeju, ja pienaakot man tev par tuvu tu saapees saraujies. Mees viens otram palidzet vairs nespejam un visas ceriibas klusi atmetam. Es leenaam sadegu tavaa priekshaa, bet kaapeec mokies tu nevis es? es metos sniegaa, bet neko nejuutu,tikai degu... es kriitu bezdibenii, bet neko nejuutu,tikai degu... es saucu skalji pec palidzibas, bet neko nedzirdu,tikai degu... es lukojos taluma pec palidzibas, bet neko neredzu,tikai degu... es esmu nejuutiiga,kurla vai akla... vai vienkaarshi sadegusi un tagad tava priekshaa mirusi... Manas liesmas pamazaam ieskauj naktS...
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|