Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

tā runā

...horizonti aiz horizontiem
un putojums uz rokas sāļi salds -
tā runā jūra,
kas dzirdējis tās balsi,
neaizmirst,
bet irstot vēl
tver putu spalvu delmā
tāds paugurs ir uz mūžīgo,
un manas muhamedānes asinslāses
skrien, skrien uz Meku to,
kur sludinās tavs Tēvs.
Viedokļi par dzejoli
 Numa  2004-09-20 11:34 
ljoti iipatneeji, bet man patika:)
 wilder  2004-09-20 12:26 
jaalasa vairraakkaartiigi, lai uztvertu ziimeejumu, bet paardziivojuma nav.
 Grace  2004-09-20 14:19 
Interesants :)
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?