Naivā mīlestība un milzis...

Mans lielais,labsirdīgais milzi,
Es vēlos zināt,kur Tu tagad esi,
Es vēlos,lai Tu aizved mani
Uz kādu tālu,nezināmu zemi

Mēs sēdētu uz klints pie jūras
Un vērotu kā jūraszvaigznes strīdas,
Kā gliemežvākos pērles rodas
Un zivtiņas aiz ūdenszālēm slēpjas

Mēs visu nakti krītošās zvaigznes ķertu
Un viens otram anekdotes stāstītu,
Mēs savus sapņus ūdensrozēs saliktu
Un jūrā tās visas palaistu

Tad paslēptos mēs smilšu pilī Tavā
Un nenāktu no tās vairs ārā,
Bet kādas nežēlīgas vētras laikā
Mūs abus ieskalotu jūrā

Tad kopā atrastu mēs ūdensrozi
Ar mūsu viskvēlāko sapni
Un uz kādu tālu,nezināmu zemi
Mēs tajā peldētu prom abi

***

Mans lielais,labsirdīgais milzi...