Kapracis

autors: chi [dzejoļi]

Vienā laikā ar zemi saplūst
Un betona skūpstam atdoties klusi
Paskaties atpakaļ aiz tevis pilsētas grūst
Un arī sirdsapziņa mīļā tev sen jau pazudusi

Sirsnīgi tu dur man sirdī
Un ar smaidu uz lūpām man aizver acis
Ārā līst un kājas stieg mālos
Nekad vel neesmu sev tik dziļu kapu racis...

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
Ernijs1	2004-09-19 20:35
Kaut kā man ne pārāk (subjektīvi)
Megucis	2004-09-19 22:53
parak metaliski
wilder	2004-09-20 12:39
taada skarba realitaate,kad nav...
mumiits	2004-11-12 15:38
patiesi dzilji
Freija	2005-01-06 22:38
par literaaro kvalitaati spriest nenjemos, bet emocija ir dzilja speeciigi straavo caur vaardiem

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!