+++++Ledus laikmets+++++

Mana dvēsele kā bārenis
Sēdēja tumšā,pamestā istabā
Nebija neviena,kas stāstītu pasakas
Tārēc pār vaigu ritēja asaras

Mans ķermenis,iesalis ledū,
Gaidīja leduslaikmeta beigas
Kad atkal varētu pikstus mērcēt medū
Un lutināt sevi bez steigas...

Un jāgaida nebija ilgi
Mūsu skatieni sastapās...
Un ik reizi,kad par leduslaikmetu atceros
Tavos apskāvienos vēl ciešāk iekļujos.