Tumsas brīvība,mana brīvība...

Es skrienu prom,
rokās turu neīstas rozes
to krāsa ir asins
un smarzha ir dusmas...

Es neticu vairs
ka rīt pamodīshos balta
šis sapnis ir beidzies!
netici nevienam!

Viņi visi ir rejoši suņi
kuriem rīkli pārgriezt vēlos es
un aitecēt pa strauju straumi
kas vedīs tumsas brīvībā

kur būšu es pati!
un neviens tur nedomās
kas pareizs kas nepareizs
kas patiess kas meli!

Tur patiesība mana valdīs
Tur viss ar ziediem aizaudzis
un priekā fejas sačhukstas
un skaistākie taureņi lidinās

Aiz melniem kalniem
un bieziem mežiem
tur meitene upes krastā sēž
tā dzied patiesu tumsas dziesmu

un putni lidos augstāk vēl
un rozes plaukst, un rozes plaukst
tādas tikai tumsas brīvībā
manā brīvībā...