Marts

Runā ar mani par lietām,
par vietām, kas nepastāv!
Pagaidi, līdz pienāks nepanesams laiks-
līs debesis pār izkusušu sniegu,
un kaķi kad aizgiņās miegu,
tu sekosi straumei...
Bet logi būs ciet!

Es mācos neelpot, vai zini?
Sakļaujot plakstus līdz zibšņiem
starp divu pasauļu ādām.
Tu piedod, ja jāpiedod kādam.

Līst debesis pār izkusušu sniegu