............migreena..un citi nieki

es noliecu savu
sāpošo galvu
uz zemes pleca
vēsa un valga
ar vēja glāstu
zāle sapinas matos
klusums savāds
ir labi un viegli
un tu neesi nevienam
neko
parādā

* * *

ar basām kājām
pa meža taku
sasveicinos ar čiekuriem
kāju pirxti saskaita
priežu saknes

gaiss smaržo
pēc mellenēm
un sveķiem

neviena
un domas
izklīdušas
kā pieneņu pūkas
vējā

* * *

vakarā mežā
ēnas garas un baisas
kā teixmaini
[ne]zvēri
katra vēja šalka
kā vilku gaudas
bail tik ļoti
ka krītoša lapa
soļus pārvērš
skrējienā

[sirds dauzās ilgi
un skaļi]

* * *

saules pielietā
meža pļavā
ganās stirnas
un viņu bailes
viņas pasargā

[Līvu laukumā meitenes
nepiesietas.. un nekas
viņas nenosargā]