Dzejoļi par mīlestību
Dzejoļi par pavasari
Dzejoļi par vasaru
Dzejoļi par rudeni
Dzejoļi par draudzību
Dzejoļi par jūru
Ziemassvētku dzejoļi
Dzejoļi par skolu
Dzejoļi par naudu
Dzejoļi par Latviju
Dzejoļi par ziemu
nejaušs dzejolis Iesaki dzejoli draugiem: |
es esmu
es sēžu un redzu
kā saule spīd skaļi un lietus pakšķ spilgti es guļu un sedzu es zīmeeju vēju un klausos es gleznu tik skaistu es rakstu un raudu es peldu pa ceļu un eju pa upi pa straumi man sāp un es smejos līdz rītam līdz saulei tad viss un es eju pa ceļu no jauna es gribu man slinkums man nav vairs ko teikt jo paliek tik klusums kad vārdi ir prom un es krītu es ceļos jo reizes jo vieglāk es gāžos pret zemi man ir bet es nabags jo zeltu es sēju un laime man neaug vēl tukšs ir mans pagrabs es muļķis un gudrais par suni es raudu un cilvēkus tūkstošos skaitu bars aitu es zinu un jausmas nav man kur eju kam kamolus tinu uz sevis jā gan es esmu un sirdspuksti skan to zinu no tevis
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|