sestdienas vakars zirgu pasts da esplanaade kaut kas seeriigaa noskanjaa jeb aapaac si bemol minor

bezgalīgas ir manas šarādes
tantes un onkuļi
iegrimuši karkādes tējās
perpendikulu locītavas
šaursliežu bezceļi vijas mijas
es dzirdēju dzeju
neredzēju tavu seju
tas saucas egoisms
ne skudras sevis dēļ
tik vien kā sevis dēļ
draudīga vainas apziņa pulsē
es negribēju tev sāpēt
es negribēju tevi nožēlot
nāc un aijā mani viegli
nāc un atkal sit[i]
ielas tukšas
glāze viskija
kūpoša cigarete
neatbildēts es em es

man bail no savām rokām