mirklis....

....ūdens lāsīte krisdama zemē, sadalījās daudzās mazās lāsītēs, kuras ieraugot saules starus, iemirdzējās visās varavīksnes krāsās....tikai īsu mirkli....tad sašķeltās lāses sirsniņu daļiņas iesūcās zemē... neviens to neuzzinās cik laimīga lāsīte bija, kaut arī viņas mūžš bija tik īss.

Lāsītes veldzēta rozīte atguvās, paceļot pumpuriņu un atplaukstot visā krāšņumā, kā pateicību, tā ik vakaru paceļ lāsīti, lai pirmos saules staros izbaudītu šo mirkli.

Ir jauns rīts.rasas lāsīte vēlas paskatīties saulei acīs, taču viņa labi zina ka tas būs tik īss mirklis un viņi vairs nevarēs būt kopā.... bet viņa to vēlās...tas ir skaistākais ko savā dzīvē ir sastapusi.

Mirklis ir īss ja to izdzīvo un aizmirst, bet ja to bauda ar katru šūniņu, ilgojās, tiecās pēc tā, tad tas ir mūžīgs un neaizmirstams!