Atriebība

Miglas drūmi rīti atkal
Manu pelēcību spiež.
Atgriezies no elles ķēķa,
Sirdskambaris klusi kliedz.

Nomiris uz dienām desmit
Atkal dzīvs es eju ciest,
Manas dvēselītes pohās
Esmu atkal atmodies.

Nomesti ir tumšie darbi,
Apģērbs atkal tīrs un dzīvs.
Esmu attapies no sloga
Ne vairs drūmi lieti līst.

Kur vien veros, bezcerība
Izmisums un bailes. Spīts
Kā asins manās vēnās
Pulsē, rit, lai atnāk rīts.