666 – II biķeri

Zemes valdnieki, varenie
Virsnieki, pavēlnieki;
Bagatie, stiprie;
Nebrīvie, brīvie
Sevi slēpj savās alā,
Betona klintīs un aizās.

Metāla skaņa,
Papīra čaboņa
Gotiņa pārgriestas bulciņas skavās.
Sarkanais kečups, asais.
- - -
Kas lējuši asinis,
Tos asinis dzirdīs,
Tā viņu alga.
- - -
Lielie ūdeņi,
Un netikle izslietu roku,
-Sēdēšu tronī, nebūšu atraikne
Un sēras man neredzēt;
Ir tautas un ļaužu pulki,
Tautas un valodas.
Un sieviete ir pilsēta liela.
Tai pieder valdība,
Vienacu trīsstūrī kalta,
Pār valdniekiem visiem.

Tai sirseņi, līdzīgi zirgiem,
Karam jūgti,
Galvā vaiņagi,
Zobi kā lauvām,
Delzs bruņas.
Spārnu švikstoņas mašīnu troksnis,
Astēs ugunīgs dzelonis,
Debesīs dūmotas svītras.

Visas tautas dzērušas
Viņas mīlas dusmu
Saldeno, netiklo vīnu.
Bagātie tikuši bagāti,
Viņas vīna slacīti.

Divi biķeri pildīti,
Divreiz bagatie dzēra
Asiņu degvielas garšu.
Viņas valstība satumsa,
Putekļu mākoņi,
Šausmās sakostas mēles.

Raudāja, vaimanas sēja
Pasaules valdnieki,
Kas ar viņu netikli,
Kārumos dzīvo,
Ieraugot liesmas un dūmus.

Un tā katru gadu.