Tāda dīvaina sajūta

Tāda dīvaina sajūta,
Kā saulei kura domāta visiem,
Bet nepieder nevienam.
Kā rasai, kuras skaistums ir tikai mirklis,bet atgriezenisks.
Kā mīkestībai,kura tik mīļa un nodevīga.
Kā pulkstenim, kurš strādā,
Bet apklust svešas rokas vadīts.
Kā zālei, kas jūt pavasari
Un tiecas augšup pašā ziemas vidū.
Kā spēkam, kas nezina no kurienes nācis un kam radīts.
Kā putnam, kuram ļoti smagi spārni un nepieciešamība lidot.
Kā sev, kā tev, kā pašam.
Tāda dīvaina sajūta...
Kā Visumam...