šovakar...(Robertam)

Es ieraudzīju Tevi,
un apstulbu.
Apstulbu no tā,
cik savādi jutos.
Es ieslēdzos sevī,
par mani Tev uzzināt neļāvu neko!
Man bija bail būt tādai,
kāda vienmēr esmu.
Man bija bail no tā,
ka nepatikšu,
ka vilties Tev likšu.
Mana sirds kliedza,
ka vajag izraudāties,
savas jūtas izkliegt!
Tu paliksi man tikai,
kaa draugs,
nekas vairaak jau arii
nav gaidaams,
ja vien pats to neveeleesies mainiit.
Mums paaraak dazjaadas
pasaules iedaliitas,
un par to es smaidu,
jo zinu,
ka taa vieglaak-
aizmirst Tevi!