piedodiet

vaivar tā vienkārši neatnākt
vairs atpakaļ pie sevis
aizmirst ko redzēji vakar
aiznest projām no mājām
savu māti un apziņu
ieķerties rokā sētniekam
bet varbūt viņa slotai
un vienmēr pret asfaltu lidot

vai piedodiet

atkal pieklājīgs klusums
pulkstenī ieslodzīts laiks
es esmu tik dziļi sevī
atpakaļ atgriezusies
smaida māja mana un māte
tējkanna priecīga vārās
es esmu tik dziļi sevī
un vairāk netieku ārā