Dzejoļi par mīlestību
Dzejoļi par pavasari
Dzejoļi par vasaru
Dzejoļi par rudeni
Dzejoļi par draudzību
Dzejoļi par jūru
Ziemassvētku dzejoļi
Dzejoļi par skolu
Dzejoļi par naudu
Dzejoļi par Latviju
Dzejoļi par ziemu
nejaušs dzejolis Iesaki dzejoli draugiem: |
Blondīnes architektūra (ironiski)
Ne viņai kauna, ne goda,
Ne viņai sirds, ne prāta, Vien metru garas kājas, Kas izaug tieši no zoda... Blonda parūka, [kāds šarms!] Atjaunota fasāde, [kāda tekstūra!] Svaigs krāsojums, [cik smalki!] Sasmakušas domas... [fui...] Aiz tās daiļās fasādes [kas tukšu konstrukciju stutē] Ir visdziļākais tukšums [un visseklākais saprāts] Tur bezsvara stāvoklī Peld vientuļas domas... Lūk, tāda ir Blondīnes Architektūra... 07.09.2004.
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|