................................................ ............iisiites

vētraina jūŗa ar viļņu skreju
un baltajām putām kā dejā
ar vēja dziesmu priedēm
un sejā
[kaut kā savādāk sabīdās lietu mērogi]
un kaija ar lauztiem spārniem smiltīs
[viņa nesadraudzējās ar vēju]

skaistums paceļ
bet ne vienmēr noturēties
lidojumā

* * *

pagātne reizēm ir kā caurspiedošs raxts
un nekāda dzēšgumija neļauj izdzēst textu
izdzēs burtus izplēs lapu – bet
bet viss nolasās arī nākošajā lapā

* * *

ahileji nekad nepanāx bruņurupuci
bet Majoru bruņurupucis gaida
kamēr pienāx jūŗa
sētnieki katrrītu notīra
kaiju sūdus..

* * *

es vēsturei esmu par sīku
izskrienu cauri caur
zobušķirbām
palieku neapēsts
un
nevienu koku manis dēļ
vēstures grāmatu drukai
nenozāģē