KĀDS KURŠ AIZGĀJA DAUDZ PAR ĀTRU.................KĀDS KURU MĪLĒJI=(

Laiks atkal ir atņēmis prieku
Prieku kurš nozīmēja tik daudz
It kā ikdienā neviens neko nejuta
Līdz kādu dienu atkal apzinājās
Cik tomēr tas bijis dārgs
Katru dienu kopš laika, kad
Viss bija vecajās vietās
Bija klusas un skaļas piebildes
Bet tad vēl neviens neapzinājās
Cik smagi un grūti ir tad,
Ja tā vairs nav...
Visas domas ar nožēlu robežojas
Nav vairs vietas, laika
Nekas vairs nebūs kā agrāk
Pat nevari vairs pateikt piedod
Un tikai beigās apzinies
Cik ļoti šo cilvēku mīli
Vienalga:draugs, brālis, tēvs vai dēls
Ikkatram sāp, bet to pat iedomāties
Nevarēja- cik traģiskas beigas,
Visi tagad nožēlo- iesākto, bet nepabeigto...