(Es neesmu nekas)

Nav vairs ne rīta,
Ne vakara,
Nav arī dienu,
Un stundu ar minūtēm.
Tikai bezgalīgi sāpīgais laika zobs,
Kurš grauž manu sirdi.
Tā pukst tik nevaldāmi strauji.
Liekas -
tūlīt apstāsies no pārsitieniem.
Tik nāvējošs klusums visapkārt.
Tik maziņš un niecīgs jūties pasaulē.
Es neesmu nekas -
nekas priekš pasaules,
Kura man tikko pavērās.
Kaut varētu noslīkt -
noslīkt savu sāļo asaru okeānā
palikt kopā ar sevi
un ar mīļoto cilvēku.
Man ar to pietiktu
Vismaz kādam elpas vilcienam.