Dzejoļi par mīlestību Dzejoļi par pavasari Dzejoļi par vasaru Dzejoļi par rudeni Dzejoļi par draudzību Dzejoļi par jūru Ziemassvētku dzejoļi Dzejoļi par skolu Dzejoļi par naudu Dzejoļi par Latviju Dzejoļi par ziemu

Iesaki dzejoli draugiem:

Vēlies iepazīties?Iepazīšanās portālā oHo.lv Tevi gaida vairāk nekā 100'000 cilvēku, kuri arī vēlas iepazīties!

Klusums!

autors: ZeroGravity [dzejoļi]

Tik nomācošs un nomierinošs reizē.

Grimt svētlaimē un vājprātībā tas vienlaicīgi sauc!

Kam atsaukties, kam piekrist?

Kā izkliedēt šo klusumu?

Sirds kliedz, bet mute mēma.

Palicis es esmu viens..

Viens ar klusumu, kas nomācošs un nomierinošs reizē.

<< uz saturu

Viedokļi par dzejoli
evija17	2004-05-28 19:22
tiko tu sacereji?
Lodveida_zibens	2004-05-28 19:26
Uzskatīsim, ka labi. Bet Jēzus Marija, kas te ir ar to vientulību un pamestību utt. Bišķi jau sāk dergties.
Lapa	2004-05-28 21:52
cik paskatas,tik visi vientuli un nelaimigi.
wink_20	2004-05-28 21:52
nekaadu izjuutu...
Freestylez	2004-05-28 22:28
kaka, katraa zinjaa nepreiksh publiskas lasiishanas.
pooh	2004-05-29 02:54
ik dienas viens, un Dieva priekshaa! Aadams paradiizi pameta
zvaigzhnjuks	2004-05-29 12:01
skumiigi..bet loti jauki..patiesi vaardi....
Guaraana	2004-05-30 23:26
K l u s u m s tik nomaacoshs un nomierinoshs reizee taa sveetlaime un vaajpraats vienlaiciigi kam atsaukties kam piekrist kaa kliedeet k l u s u m u ... sirds kliedz bet mute meema ... te esmu es tik viens viens ar savu klusumu kas nomaac manu domu klusumu kas dzilju mieru nes ...

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!