Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

...veltiijums...

nepaarkraaso manas sienas,
nav te tavas nevienas.
man kraasas tavas nepatiik,
paklau, vai tev neapniik?
nepareizaas pogas spaidiit,
radiaaciju visapkaart raidiit.
aiz tevis nekaa nepaliek,
viss, kas bijis sagrauts tiek.
tu nemaaki atminjaa palikt,
viss ko vari - pasauli aplikt.
visu labo, kas no tevis naak,
veelaak sliktais izdzeest saak.
tu man esi neitraals kluvis,
manaas atminjaas viss zudis,
domaa baigais krutais esi,
tu jau droshvien neticeesi,
ja es teikshu:"veciit, klau,
tevis faktiski sheit nemaz nav..."
tu sheit tikai existee,
uz citu juutaam parazitee,
kad lietus buus nolijis,
liksies ka tevis nekad nav bijis...
Viedokļi par dzejoli
 Skribis  2004-09-01 21:19 
Man patīk!!! :) Tāda sajūta it kā par mani būtu raxtīts.
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?