Dzejoļi par mīlestību
Dzejoļi par pavasari
Dzejoļi par vasaru
Dzejoļi par rudeni
Dzejoļi par draudzību
Dzejoļi par jūru
Ziemassvētku dzejoļi
Dzejoļi par skolu
Dzejoļi par naudu
Dzejoļi par Latviju
Dzejoļi par ziemu
nejaušs dzejolis Iesaki dzejoli draugiem: |
...veltiijums...
nepaarkraaso manas sienas,
nav te tavas nevienas. man kraasas tavas nepatiik, paklau, vai tev neapniik? nepareizaas pogas spaidiit, radiaaciju visapkaart raidiit. aiz tevis nekaa nepaliek, viss, kas bijis sagrauts tiek. tu nemaaki atminjaa palikt, viss ko vari - pasauli aplikt. visu labo, kas no tevis naak, veelaak sliktais izdzeest saak. tu man esi neitraals kluvis, manaas atminjaas viss zudis, domaa baigais krutais esi, tu jau droshvien neticeesi, ja es teikshu:"veciit, klau, tevis faktiski sheit nemaz nav..." tu sheit tikai existee, uz citu juutaam parazitee, kad lietus buus nolijis, liksies ka tevis nekad nav bijis...
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|