Dzejoļi par mīlestību
Dzejoļi par pavasari
Dzejoļi par vasaru
Dzejoļi par rudeni
Dzejoļi par draudzību
Dzejoļi par jūru
Ziemassvētku dzejoļi
Dzejoļi par skolu
Dzejoļi par naudu
Dzejoļi par Latviju
Dzejoļi par ziemu
nejaušs dzejolis Iesaki dzejoli draugiem: |
..iisiites sjoriit 2...
uz mazām lapiņām
es raxtu vārdus uz baltā papīra tie izskatās kā pamesti kā tukši salauzti un nekad nekad nevienam [ne]vajadzīgi siena zārdi sniegā* * * * cauri viss pagalam [pizdjec] es šodien sapratu vārdi ir mani uzvarējuši nekad nekad nekad mana mēle nerunās tāpat starp citu tā vienmēr būs kā zvana mēle un atbildīga par ļaudīm kas atnāx [Kristus sitās krustā jo ir lietas ko pierāda tikai nāve] bet.. * * * es nezinu kur paliek dienas kur aiziet tās kad saule noriet tā nevar būt ka zūd bez pēdām lietas skaistās skumjās bēdīgās ka lietus straumes aiznes tās nekur varbūt tur aizkurienē ir nu tādi gari gari plaukti dienu grāmatām un mirušie un dzīvie nāk var nākt pie tām un lasīt atcerēties zināt es nezinu kur paliek dienas kur paliek tās kad saule noriet [man neatrast nevienu] * plds fotovecim [Intaram] par tēlu - skat. fotovecis FOTO albumi
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|