Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

..iisiites sjoriit 2...

uz mazām lapiņām
es raxtu vārdus
uz baltā papīra
tie izskatās kā
pamesti
kā tukši salauzti
un nekad nekad
nevienam [ne]vajadzīgi
siena zārdi
sniegā*

* * *

cauri viss pagalam
[pizdjec]
es šodien sapratu
vārdi ir mani
uzvarējuši
nekad nekad nekad
mana mēle nerunās
tāpat starp citu
tā vienmēr būs kā
zvana mēle
un atbildīga
par ļaudīm
kas atnāx

[Kristus sitās
krustā
jo ir lietas ko
pierāda tikai
nāve]

bet..

* * *

es nezinu kur paliek dienas
kur aiziet tās kad saule noriet
tā nevar būt ka zūd bez pēdām
lietas skaistās skumjās bēdīgās
ka lietus straumes aiznes tās nekur
varbūt tur aizkurienē ir
nu tādi gari gari plaukti
dienu grāmatām
un mirušie un dzīvie nāk
var nākt pie tām
un lasīt atcerēties zināt

es nezinu kur paliek dienas
kur paliek tās kad saule noriet

[man neatrast nevienu]


* plds fotovecim [Intaram] par tēlu - skat. fotovecis FOTO albumi
Viedokļi par dzejoli
 PLUS_MINUS  2004-09-01 12:28 
...gari gari plaukti
dienu grāmatām
un mirušie un dzīvie nāk
var nākt pie tām
un
lasīt atcerēties zināt
...


bez k.
 PLUS_MINUS  2004-09-01 12:46 
un tas nobrauktais alnis fotovecim kontrastainaax
 Grace  2004-09-01 15:35 
Pirmā un otrā :) trešā mazāk... :)
 m_p  2004-09-01 17:15 
atbildiiga taa zvana meele tava,pavisam noteikti.tik, nu TIK iespiezhas
praatos,domaas un sajuutaas.. (mp var tikai aiz cienjas pakluseet un turpinaat dziljo
apbriinu)
 Ernijs1  2004-09-02 18:08 
varbuut vieniigi pirmaa
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?