Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

KLUSUMS

- Līst lietus . . .
Tu atver acis un paskaties gaisā
Un katra lietus lāse, kas krīt no gaisa
Ir kā dieva asaras, kas atīra tavu ķermeni
Tā tu stāvi un izbaudi katru lietus lāsi
Ar katru pilienu uz tavas sejas tu izjūti atvieglojumu
Katrs piliens aizskalo kādu akmeni no tavas sirds
Tev paliek tik viegli, ka jūties kā dūnu pūciņa
Pūciņa - kas lēnām un bez vēja lido virs koku galotnēm
Tev gribas pacelties spārnos un aizlidot
Bet kurp tu lidosi, ja tava sirds ir iekalta važās
Važās - kas ir smagākas par akmeni un klinti
Un viņas žņaudzas arvien ciešāk un sāpīgāk tavā sirdī
Tu lēnām noliec galvu un klusēdams dodies tālāk
Tālāk - kur klusums tevi sauc...
Viedokļi par dzejoli
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?