Ziedošā nakts pļavā

Ziedošā nakts pļavā
Kur visapkārt smaržo pēc siena
Es nolēmu pagulēt viena,
Nogūlos zemē un ieraudzīju zvaigžņoto nakti
Un man blakus sienāži dziedāja savu takti.
Ieraugot mēnesi un zvaigznes, jutos paradīzē,
Manas domas iegāja tik dziļi, ka tiku kaprīzē.
Un manas jūtas aizgāja līdz vārdam- mīlestība,
Sapņoju par kopīgu labestību.
Ak, zvaigžņotā nakts!
Tu man vedi uz mīlestības takti.
Domāju par to ļoti klusi
Kamēr aizgāju uz mīlestības dusu.

2000. gada vasarā