Murgi

Vientulībā domas griežas
Jūtas strauji kvēlo ‘gunīs

Atkal kāds ir piekrāpts
Atkal viss ir drausmīgs skats

Es nogulstos uz pleca tava
Bet tas kļūst tik ass!

Pamostos no melnu putnu balsīm
Esmu tumsā
Vai esmu putns?

Tas pats, kurš spalgi kliedz
Kad dzīvība tam sīkst

Bet kaut kur atkal asaras
Tās krīt un krīt, un krīt…