Rudens elēģija

Palsa dūmaka veidojas tālē,
laikam rudens uguni kur.
Aša zīlīte
pieklauvē logam,
un tukšums pakrūtē dur.

Nu debesis liekas tik tuvu,
ka mākoņus iespējams skart,
un plaukstās
tvert sudraba dzirkstis,
ko zvaigznes mēdz dāvināt.

Gaist trūdošo lapu smārdi,
un diena pēc dienas steidz rukt.
Vēl prātā
ziedoņa skurbums,
bet elpā jau ziemu var just.