Dzejoļi par mīlestību
Dzejoļi par pavasari
Dzejoļi par vasaru
Dzejoļi par rudeni
Dzejoļi par draudzību
Dzejoļi par jūru
Ziemassvētku dzejoļi
Dzejoļi par skolu
Dzejoļi par naudu
Dzejoļi par Latviju
Dzejoļi par ziemu
nejaušs dzejolis Iesaki dzejoli draugiem: |
Taa runaa aizdomas
Mulkjiigi smaidiit
ejot pa ielu Redzeet to bomziishu sejaas skumjas man smiekli naak. skumji dziedaat pustumsaa, uz kadas tumshas ielas iet un iet un neatgriezties man smiekli naak. ar vieglu ironiju, tik vieglpraatiigi un labi es eju tik uz priekshu, sperot pa suudiem, kas celju man skjir man smiekli naak par visu visu... mo6 iet un atgriezties izveele paliek - tik savu miiljo deelj? izveele... ak, cik kolosaali ir mulkjiigi smaidiit ejot pa ielu redzeet to bomziishu sejaas skumjas man smieki naak. tas nenozime ka esmu ljauna tik ar vieglu praatu elpot shai netiirajaa pasauliitee, tikai taa.
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|