Vasaras šmauce

Es jūtos šmaukts un apmānīts
Nav vasaras nekādas
Kad laika ziņas vēroju
Tur mākoņi vien rādās

Pēc pavasara rudens steidz
Ar visām viņa sekām
Viņš zemi slacīt neizbeidz
Par to tik prieks ir bekām .

Sēž airu laivā lauksaimnieks
Un vēro kā aug mieži
Zem ūdens viņus saskatīt
Mums nenākas tik bieži

Par upi stūrē šoferis
Tā dampi pārņems rūsa
Un nevar saprast nabadziņš
Tā Mēmele vai Mūsa

Ir arī siltums aizbēdzis
Uz Turciju vai Maltu
Lai es kā rūdīts vīrietis
Zem divām segām saltu

Pār zemi laižas rudens gars
Vai bēdāties tad varu
Es tomēr esmu optimists
Jo gaidu atvasaru